Ir 19. februāris. Visu manu mūžu tas ir bijis īpašs datums, jo manai mammai ir tas prieks nest, valkāt un lolot savu vārdu- Zane. Un šodien Zanēm ir vārda diena. Šodien tā ir nedaudz citāda, jo mums katrai tik pildīta kultūras programma šai dienai, ka pat neizdevās satikties, bet zinu, ka drīz to labosim. Mamma manā dzīvē ir vairākkārt mainījusi savu nozīmību pārklājot un papildinot dimensijas, kādās viņa ienāk un ir. Šobrīd esam tajā skaistajā draudzeņu statusā, kad varam pļāpāt gan par politiku un kultūru, gan arī aktuālo darbā, ģimenē, pārdomās, jūtās un sajūtās. Laikam tieši pēdējais ir tas, kur abas esam kopā izaugušas. Man ir ļoti gudra mamma. Viņa nekad nekliedza bērnībā, bet mācīja man pašai attapt, kā jūtas otrs. Kā viņa to darīja? To nevaru pateikt ne es, ne mana mamma. Pusaudžu gados man nekad nelikās, ka “viņa neko nesaprot”, kā par saviem vecākiem runāja citi, tikai cerēju, ka viņa šo to neievēro. Protams, pamanīja, bet tik lielas ziepes es tomēr nevārīju, lai būtu vajadzība iejaukties. Zinu, cik mammai bija grūti, kad aizgāju dzīvot citur. Tās bija mega pārmaiņas mums abām. Un toreiz, šķiet, abas i nenojautām, ka tas bija nepieciešams jaunai attiecību transformācijai. Abas esam daudz mācījušās emociju, cilvēku un cilvēcības atpazīšanu, izprašanu un bieži vien šķiet, ka atsitušās neizpratnē par daudz necilvēcībām. Un ir super truper mega forši, ka varam par to runāt. Par to, ka saprotam. Par to, ka nesaprotam. Šobrīd mūs šķir apaļi 100 km, bet man tīk cerēt, ka sajūtam viena otru pavisam blakus. Man ir pati foršākā mamma pasaulē! Daudz laimes vārda diena!